Furvlenn hwilans

Ecēhiēla 11

1Tad Dieva spēks mani pacēla augšup un nonesa pie Tā Kunga nama vārtiem, kas ir pret rītiem. Vārtu ieejā es redzēju stāvam divdesmit piecus vīrus un viņu vidū tautas vadoņus - Jaāsanju, Asura dēlu, un Pelatju, Benajas dēlu. 2Un Viņš man sacīja: "Cilvēka dēls, tie ir tavi vīri, kas šai pilsētā izprāto daudz ko nelabu un dod ļaunus padomus. 3Tie saka: vēl nav pienācis laiks celt namus. Pilsēta ir katls, un mēs esam gaļa. 4Tādēļ sludini pret tiem, sludini, cilvēka dēls!" 5Tad Tā Kunga Gars nāca pār mani un man sacīja: "Saki tiem: tā saka Tas Kungs: tā jūs runājat, Israēla nams, un jūsu domas, kas nāk jūsu prātā, Man ir labi zināmas. 6Daudz ir to, ko jūs esat nokāvuši šinī pilsētā: pilsētas ielas ir pilnas ar nokautiem. 7Tādēļ saka Tas Kungs: jūsu nokautie, ko jūs esat noguldījuši pilsētā, ir gaļa, un pilsēta ir katls. Bet jūs Es izvedīšu ārā no tās. 8Jūs bīstaties no zobena, bet Es tiešām sūtīšu zobenu pār jums, saka Dievs Tas Kungs. 9Es jūs izvedīšu ārā no pilsētas un jūs nodošu rokā svešajiem, un Es nesīšu jums tiesu. 10Jūs kritīsit no zobena, pie Israēla robežām Es jūs tiesāšu, un jūs atzīsit, ka Es esmu Tas Kungs. 11Šī pilsēta jums nebūs par katlu, un jūs nebūsit tanī par gaļu. Pie Israēla robežām Es jūs tiesāšu. 12Tad jūs atzīsit, ka Es esmu Tas Kungs, pēc kura likumiem jūs nestaigājāt un kura baušļus jūs nepildījāt, bet jūs pildījāt to tautu likumus, kas jums bija visapkārt." 13Un notika, ka, man tā sludinot, Pelatja, Benaja dēls, pakrita un nomira. Tad es kritu uz sava vaiga, kliedzu stiprā balsī un teicu: "Ak, Kungs, Kungs, vai tad Tu gribi pēdējos no Israēla pāri palikušos iznīcināt?" 14Tad pār mani nāca Tā Kunga vārds: 15"Cilvēka bērns, tie ir tavi brāļi, jā, tavi brāļi un radi un viss Israēla nams, par kuriem Jeruzālemes iedzīvotāji saka: tie tagad ir tālu prom no Tā Kunga; mums ir dota šī zeme par īpašumu. 16Tādēļ saki tiem: tā saka Tas Kungs: jebšu Es tos tālu aizvedu starp tautām un tos izkaisīju pa zemēm, tomēr Es vēl nedaudz esmu tiem par svētumu tais zemēs, kur tie nonākuši. 17Tādēļ saki tiem: tā saka Dievs Tas Kungs: tiešām, Es jūs salasīšu kopā no tām tautām un zemēm, kur jūs esat izkaisīti, un jūs savākšu vienkopus un jums atdošu Israēla zemi. 18Kad viņi tur būs atgriezušies un būs izvākuši visus elkus un visas negantības, 19tad Es tiem došu citu sirdi un jaunu garu, Es izņemšu viņiem no krūtīm akmens sirdi un iedošu tiem sirdi no miesas, 20lai tie staigā pēc Maniem likumiem, ievēro Manus baušļus un tos pilda. Tad tie būs Mana tauta, un Es būšu viņu Dievs. 21Bet tiem, kuru sirds dzenas pēc šausmīgajiem elkiem un to negantībām, Es uzlikšu viņu grēkus uz viņu galvām," saka Dievs Tas Kungs. 22Tad ķerubi pacēlās spārnos, un riteņi gāja viņiem līdzi. Un Israēla Dieva godība bija virs tiem. 23Tad Tā Kunga godība pacēlās no pilsētas vidus un nolaidās uz tā kalna, kas atrodas no pilsētas pret rītiem. 24Tad Gara spēks mani pacēla un aiznesa uz Kaldeju pie izvestajiem, parādībā, kuru deva Dieva Gars. Tad nozuda arī parādība, ko es skatīju. 25Un es pasludināju izvestajiem Tā Kunga vārdus, ko Viņš man teica, un visu, ko Viņš man rādīja.

1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts

© Latvijas Bībeles biedrība, 1997, © Britu un ārzemju Bībeles biedrība, 1965

© Latvian Bible Society, 1997, © British and Foreign Bible Society, 1965

More Info | Version Index